Psiholoģijas Pasaule - žurnāls personībām. kas ciena sevi un citus. žurnāls par psiholoģiju un cilvēku savstarpējām attiecībām

RAKSTI | PALĪDZĪBA | PAR MUMS | ABONĒŠANA | REKLĀMA

Nu, re! Gada nogale klāt!

Šo gadu, tāpat kā iepriekšējos sešus, žurnāla ļaudis ir piepildījuši ar mazākiem vai lielākiem sapņiem, mērķiem un centušies tos arī sasniegt. Katrs žurnāla numurs ir kā maza „laika grāmatiņa”, kas ietvērusi mūsu domas, pārdomas, atspoguļojusi problēmas un centienus tās risināt. Arī laikabiedru sejas – emociju atspulgus tajās.

Droši vien arī Tev, lasītāj, šajā gadā ir bijis savs atskaites punkts – domās, izjūtās un darbos. Mēs ceram, ka ar savu darbu esam devuši ko noderīgu Tavā ceļā – gan iekšējos meklējumos, gan ārējā realitātē. Ceram, ka žurnāls ir bijis kā pieturas punkts, kad pietrūcis spēka, kā virziena rādītājs, kad šķietami juties apmaldījies. Bet gājējs jau biji Tu pats! Un tas ir pats svarīgākais.

Nebaidies arī turpmāk sapņot, izzināt, izvirzīt mērķus un sasniegt tos! Esi vienmēr kustībā! Dvēseliskā un fiziskā, jo pašas svarīgākās lietas pasaulē realizējas ne caur to, ka mēs zinām, bet gan caur to, ka šīs zināšanas izmantojam dzīvē.
„Parādiet zvaigznes, ceļu mēs atradīsim paši!” – saka mūsdienu jaunieši un to arī apliecina darbos. Lūk, tā!

Lai mums visiem kopā izdodas sasniegt iecerēto!

Priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu Jauno gadu!
Redakcijas kolektīva vārdā Aija

NUMURA SATURS

Viens iespiedums Dievišķā Matricē. Ar Andu Burtnieci sarunājās Aija Lilienfelde
Ikviens cilvēks ir brīnumaina, noslēpumaina, brīžiem pat pārsteidzoša personība. Personība ar savu unikālo dzīves pieredzi, redzējumu un pārdzīvojumu, uz ko katram ir dotas tiesības. Bet ne tik bieži cilvēks šo savu unikālo pieredzi atklāj citiem. „Jo it nekur uz kredīta nav dabūjams saulrieta sārts, Laba sirds, īsta mīlestība un godīga cilvēka prāts” – savulaik rakstījusi Ārija Elksne.
Šoreiz, pirms gadu mijas tev, lasītāj, sarunā atklāsies brīnišķīgs cilvēks, smalks profesionālis un izcila personība –teātra zinātniece, žurnāla „Teātra vēstnesis” galvenā redaktore, Atzinības Krusta virsniece – Anda Burtniece.
Saruna būs par Laiku, Dzīvi un Ceļu, kas veidojuši Andas Burtnieces dzīves kolāžu. Kolāžu, kas līdzīgi kā katra cilvēka dzīvesstāsts, atstās iespiedumu tautas vēstures audeklā. Un Dievišķā Matricē.

Parādiet zvaigznes, ceļu atradīsim mēs paši! Lelde Krasnā
Ir kāds iemesls, kādēļ savā dzīvē satiec tieši tos cilvēkus, kurus satiec. Ir garāmgājēji – daudzi. Citi tavā dzīvē piestāj uz īsu brīdi, daži – paliek ilgāk, nedaudzi – paliek uz visu mūžu. Var domāt, ka tās ir nejaušas sakritības, kas saved kopā cilvēkus. Var tāpat pieņemt, ka tā ir mērķtiecīga rīcība, lai satiktu „pareizos” cilvēkus. Patiesībā šajā gadījumā uz „kāpēc?” nav vienas atbildes. Taču, katrs satiktais cilvēks ir tev jau atkal jauna mācībstunda.
Savas dzīves scenāriju galvenokārt raksti tu pats, izvēloties, kādās aktivitātēs iesaistīties un kādās nē, pēc kā tiekties un no kā atteikties. Tāpēc visbiežāk tu satiec tieši tos, kuriem var būt līdzīgi mērķi, idejas, ieceres, tu satiec tos, kuriem ir būtiskas tās pašas lietas, kas tev. Jūs bieži vieno kopīgi notikumi, vieta un laiks. Šajā žurnāla numurā vari lasīt, ko domā, dara un kādu nākotni plāno jauni cilvēki, kuri satikušies Eiropas galvaspilsētā Briselē Eiropas Savienības institūciju stažieru programmas ietvaros. Varbūt šie būs stāsti iedvesmai – par iespējamo, nevis neiespējamo.

Sveša vide – radoša vide. Rita Stalbo
Ja esat viens no tiem, kurš jau aizceļojis vai plāno aizbraukt, lai kādu laiku pavadītu svešā valstī, tad jauna pētījuma atziņas jums varētu būt saistošas. Proti, dzīve citā valstī var būt ne tikai laba, vēl nebijusi pieredze, bet, iespējams, attīstīs tavu spēju radoši domāt – to apliecina Amerikas Psihologu Asociācijas (American Psychological Association) publicētais pētījums.

Kā pārdzīvot bezdarbu? Daiga Kamerāde, Liāna Upeniece
Bezdarbs ir nopietns psiholoģisks pārbaudījums, kas ir saistīts ne tikai ar ienākumu zaudējumu, bet arī ar emocionālajiem pārdzīvojumiem, garīgās un fiziskās veselības pasliktināšanos. Šī raksta mērķis ir iepazīstināt ar psiholoģiskajiem izaicinājumiem, ar kuriem saskaras cilvēki, kuri piespiedu kārtā ir bez darba un sniegt ieteikumus, kā iespējams palīdzēt pašam sev izturēt šo pārbaudījumu.

Sapņu diversanti – bailes, kompromiss, šaubas. Aija Lilienfelde
Nepadodies savām bailēm! Ja tu tām ļausies, nespēsi sarunāties ar sirdi...
Ja cilvēks dzīvo, izdzīvodams savu Likteni, viņa rīcībā ir nepieciešamais. Tikai viena lieta sapni spēj padarīt nesasniedzamu: bailes no neizdošanās...
Tad tu nomirsi pusceļā mēģinot īstenot savu Likteni.
/ Paulu Koelju /

Kas ir diversants, laikam zina visi. Traucētājs, postītājs, grāvējs un visādi citādi kaitniecisks cilvēks, lieta vai parādība, kas nostājusies ceļā uz sapņa piepildījumu. Autore aplūko trīs cilvēka iekšējos emocionālos stāvokļus, kas nopietni apdraud reiz iecerētā sapņa piepildījumu un tie ir – bailes, kompromiss, šaubas. Tieši tie visbiežāk cilvēku novirza pa nepareizu – viņam svešu – dzīves ceļu.

Kā pārvērst sapni realitātē? Pašorganizācija. Antra Krasnā
Daudziem, ja ne katram no mums, ir savs sapnis. Vienam sapnis ir apgūt labu profesiju, realizēties radoši vai kļūt, piemēram, par zinātnieku, citam iegūt augstu sociālo statusu, vēl kādam virzīties pa karjeras kāpnēm. Bet ir arī cilvēki, kuru karstākais sapnis varbūt ir izlekt ar izpletni! Tomēr jāatceras, ka, lai arī sapnim ir sava nozīmīga vieta nākotnes vīzijās – tie iedvesmo, stimulē, – tomēr no sapņa nokļūt tieši realitātē nav iespējams. Ir vajadzīgs starpposms, kas saista sapni ar realitāti un tas ir mērķis. Rakstā tiek aplūkoti veidi, kā sasniegt iecerēto ar paša spēkiem jeb pašorganizējoties.

Mazā cilvēka lielais „Es” un suņuks. Antra Krasnā
Pamatīgi „elektrizēta” rīta atmosfēra mājās. Visi steidzas, bet jūs jau kavējat. Skraidāt pa dzīvokli šurpu turpu, jo nevarat atrast atslēgas. Te vēl kāja aizķeras aiz paklāja, te uzkāpjat laiskajam kaķim uz astes... Ak, Dievs, – žaketei poga arī iztrūkusi! Jūs izjūtat pamatīgu stresu un, protams, izsakāt dažādus komentārus...

Vainas izjūta, sirdsapziņa un morāle. Antra Krasnā
Vaina. Sirdsapziņa. Morāle.

Paradoksāli, taču tieši morāli pēdējā laikā mēs piesaucam visbiežāk. Vai ar to mēs domājam godprātību, godīgu attieksmi un godīgu rīcību? Diemžēl tā domādami, mēs kļūdāmies. Morāle nav tas pats, kas, piemēram, formāli izprasts godīgums. Par augstākajām morālajām vērtībām varam runāt tikai tad, ja tās ir emocionāli „apdzīvotas” un nāk no cilvēka dvēseles. Savukārt būt godīgam dažkārt mūs piespiež visparastākās bailes. Mūsdienās ir divas ļoti aktuālas tēmas – „pilns vēders” un „tukša dvēsele”. Vai tās korelē savā starpā – pārdomas par to šajā rakstā.

Vai „brīvība“ ir tik salda? Vientulības sindroms. Alise Šteinfelde

Stresa nomākti bieži izsaucamies – ak, kā es gribētu sakrāmēt mantas čemodānā un aizbraukt kur acis rāda! Vienalga kur – tikai kaut kur tālu prom! Vislabāk būtu nokļūt uz vientuļas salas. Tātad mums ir sajūta, ka vientuļnieka dzīve ir kaut kas ievērojami labāks un dziedinošāks nekā mūsu ērtā, taču ar visādām ķibelēm pārsātinātā ikdiena. Un tā arī ir, ja vien… Ja vien mums pēc kādu laiku izjustās vientulības, ir atkal kur atgriezties. Pie ģimenes, bērniem, kolēģiem, apnikušajiem kaimiņiem – vienkārši pie cilvēkiem.

Neskatoties uz milzīgu nepieciešamību reizēm izjust vientulību, cilvēks tomēr ir un paliek sabiedriska būtne. Vientulība var būt tikai kā viens no mūsdienu dzīves stresa izraisīto sajūtu vai pat slimību dziedināšanas veidiem. Rakstā autore analizē „sociālo izolāciju” un “psiholoģisko izolāciju”, kā arī ielūkojas jaunākajos pātījumos par vientulības pārdzīvojumu.

KĀ TU MANI TRACINI ! Par taviem kaitinošajiem ieradumiem. Rita Stalbo
Nešaubīgi – ir problēmas, dažādi sīkumi, kas kaitē un ārda attiecības. Tikpat droši var apgalvot, ka sīkumiem nebūtu jābūt par pamatu, piemēram, laulības šķiršanai. Taču viens no biežākajiem strīdu iemesliem attiecībās (ne tikai romantiskās, bet arī, piemēram, koleģiālās) ir tieši šie sīkumi jeb cilvēka kaitinošie ieradumi. Šoreiz autore runā ne tik daudz par kaitīgajiem ieradumiem, piemēram, tādiem kā smēķēšana, bet vairāk par dažādiem kaitinošiem sadzīviskiem “tikiem”.

Ģimenes psihoterapija. Sandis Kristars Dūšelis
Ģimene ir atvērta sistēma, kurā notiek pastāvīga savstarpēja informācijas apmaiņa starp tās locekļiem un apkārtējo vidi. Turklāt tā ir pašorganizējoša sistēma, kuras pārmaiņu avots un iespēja atrodas iekšienē. Tas nozīmē, ka ģimeni veidojošie cilvēki tā vai citādi rīkojas konkrētas ģimenes sistēmas darbības likumu ietekmē. Ģimene ir kā viens veselums, un ģimenes psihoterapijā viena cilvēka problēma tiek apskatīta ģimenes kontekstā, jo katrs indivīds ir ģimenes sistēmas daļa. Rakstā ģimenes „darbu”, problēmas un to risinājuma ceļus aplūko ģimenes psihoterapeits Sandis Kristars Dūšelis.

Nāves kulta nozīme. Turpinājums. Elīna Eihmane
Iepriekšējā numurā aplūkotās tēmas: „Nāve kā dabiska dzīves sastāvdaļa”; „Bailes no nāves – to raksturojums un reakcija uz tām”; „Baiļu no nāves rašanās cēloņi”; „Z. Freida nāves fenomena interpretācija”; „Rakstura meli – reakcijas formēšanās”.

Šajā daļā lasiet par nāves kulta izgudrošanu un kulta zudumu.

Rakstīšana kā pašterapija. Rita Stalbo
Jebkura psiholoģiska trauma un pārdzīvojums negatīvi ietekmē arī cilvēka fizisko veselību. Stress, depresija, vardarbība, kāda cilvēka zaudējums, nelaimes gadījums vai kāds cits psiholoģisks pārdzīvojums var izraisīt dažādas veselības problēmas, novājināt imūnsistēmu un mazināt spēju pretoties slimībām. Tātad, jebkurai psiholoģiskai traumai var būt ilgstošas sekas.

Tāpēc ikvienam ir svarīgi zināt, kā sev palīdzēt. Jebkura psiholoģiski traumējoša pieredze ir sāpīga, tieši tādēļ, gluži loģiski, rodas vēlme maksimāli novirzīt savas domas citā virzienā. Vienkāršāk – mēs darām visu, lai „aizbēgtu” – nedomātu, nerunātu par sāpīgo. Šo bēgšanu organizējot dažādiem paņēmieniem – citam „nedomāt” palīdz maksimāla sevis noslogošana darbā, citam – alkohols, izklaides, ekstrēma rīcība u. c.

Par neatbildētajām lūgšanām. Rita Stalbo
Savu garīgo pasauli katrs no mums bagātina dažādi. Ir cilvēki, kuru ikdienas ritējumā vienmēr atradīsies laiks lūgšanai, sarunai ar Dievu. Iespējams, vairāk ir tādu, kas lūdz tad, kad neredz vairs citu iespēju atrisināt kādu situāciju. Noteikti būsiet ievērojuši, ka pirmssvētku laikā jo biežāk jums vai apkārtējiem rodas vēlme aiziet uz baznīcu vai palūgt par savām iespējām nākotnē, saviem mīļajiem. Tā kā ir gada nogale, tad šajā rakstā autore runā par lūgšanām, kuras tā arī netiek uzklausītas un atbildētas.

Ha, redzi, nu…Autors nezināms

Grūti noticēt, ka mēs, kas dzimuši 60-ajos, 70-ajos un 80-ajos gados, esam nodzīvojuši līdz šai dienai. Bērnībā mēs taču braucām mašīnās, kurām nebija drošības jostu vai gaisa spilvenu. Mūsu gultiņas bija izkrāsotas košās krāsās, kas bija ar augstu svina saturu. Nebija slepeno vāciņu zāļu pudelītēm, durvis bieži netaisījās ciet un skapji vispār nekad netaisījās ciet. Mēs dzērām ūdeni no ūdens pumpja uz stūra, nevis no plastmasas pudelēm. Nevienam neienāca prātā braukāt ar riteni ķiverē. Stundām ilgi mēs meistarojām ratiņus un divriteņus no dēļiem un gultņiem no izgāztuves, bet kad pirmo reizi laidāmies lejā no kalna, atcerējāmies, ka aizmirsām par bremzēm. Pēc tam, kad vairākas reizes nācās ievelties dzelošos krūmos, mēs tikām galā ar šo problēmu.

Aromāts – garšas un stila lieta. Rita Stalbo

Vai pastāv saikne starp jūsu mīļāko ēdienu un smaržu aromātu, kas jums ļoti patīk? Noteikti. Tieši tādēļ mūsu mīļākās smaržas bieži uzskatām par „garšīgām” – lai arī nevaram tās uzlikt uz mēles un izgaršot.
Šoreiz autore uzmanīgāk palūkosies uz smaržām nedaudz citādā „griezumā”, proti, kā mēs izvēlamies smaržas, vadoties pēc mūsu garšas izjūtām vai gastronomiskajiem pieņēmumiem. Vai mūsu maņu orgāni – oža un garša – kooperējas smaržu un ēdienu izvēlē? Laikam gan, jo vai tad kalnieši šajā ziņā neatšķiras no līdzenumu iedzīvotājiem un dienvidnieki no ziemeļniekiem?

Zaļās dzīves saldā puse!
Jauns skatījums uz ierastām lietām ir tieši tas, kas dažkārt palīdz saskatīt gana daudz resursu tepat līdzās. Tuvojas Ziemassvētki un Jaunais gads – šī ir viena no iespējām izvēlēties dāvaniņas radoši!

Preču zīme „HORTUS” reprezentē ideju par gudru un „zaļu” patērētāja izvēli. Tulkojumā no latīņu valodas vārds „HORTUS” nozīmē „dārzs”.

Kaltēti augļi visur pasaulē piedzīvo uzvaras gājienu. Tas tādēļ, ka rūpes par veselību kļuvušas par labā toņa likumu, bet vienlaicīgi cilvēka kāre uz gardumiem negrasās atkāpties. Uzņēmums piedāvā alternatīvu – veselīgu, bez konservantiem ražotu našķi. Kaltētu augļu un dārzeņu garšas īpašības ir unikālas un to kvalitāte nevainojama.

HP pētījums par krāsām. Sintija Kvasova
Zaļā krāsa veicina piekrišanu, sarkanā izraisa vispretrunīgākās reakcijas. Cilvēki reaģē pozitīvi uz tekstu zaļā krāsā, kamēr sarkanā krāsa izraisa vispretrunīgākās reakcijas, pētījuma rezultātā secinājusi pasaules lielākā tehnoloģiju kompānija Hewlett-Packard, veicot starptautisku pētījumu par krāsu ietekmi.

Iespējas, kas jāizmanto. Rita Stalbo
Rakstā aplūkoti jaunākie zinātniskie pētījumi psiholoģijas nozarē. Vai ar pilsētbūvniecības mūsdienīgu projektu palīdzību var risināt 20. un 21. gadsimta vienu no lielākajām problēmām – aptaukošanos? Ne tikai var, bet tas ir pat nepieciešams. ASV speciālisti par to ir nopietni aizdomājušies un piedāvā risinājumu. Rakstā analizēti arī jaunākie pētījumi atmiņas uzlabošanas jomā – gan saistībā ar jauniem, gan veciem ļaudīm. Britu zinātnieki prezentē pētījumu par depresiju, atkal no jauna apliecinot izteikuma „Labāk simts draugu nekā simts mārciņu” jēgu un pierādījuši, ka psiholoģisku un psihisku traucējumu dziedināšanā un korekcijā būtiska loma ir draudzīgām attiecībām. Pētīti ir optimisti un pesimisti – dati ļauj secināt, ka optimisti dzīvo ilgāk!

Būt vai izlikties esam? Stils vai „imidžs”? Aelita Vītiņa
Esi pats! Šim mūsdienīgajam sauklim var tikai pievienoties, jo kurš gan negrib būt vienreizējs, unikāls un neatkārtojams. Lai arī šķiet, ka nav nekā vienkāršāka, kā „būt pašam”, tas tomēr reizē ir arī ļoti sarežģīti. Vēl jo vairāk mūsdienu modernajā sabiedrībā, kad nevis cenšamies nonākt tuvāk savai būtībai, bet gluži pretēji – aizvien vairāk attālināties no tās. „Patībai” uzvelkam daudz un dažādus „mētelīšus”, tā teikt, izveidojam imidžu un tad vairs īsti nezinām, kas mēs esam. Rezultātā savā mūsdienīgajā, dažkārt pat perfektajā imidžā nejūtamies īsti komfortabli. Vai gluži otrādi – esot mums blakus diskomfortu izjūt citi. Kādēļ? Vienkāršākā atbilde būtu – veidojot kādu stereotipizētu tēlu, esam pazaudējuši savu individuālo stilu.

Rakstā autore palūkojas uz imidža un stila saskarsmes punktiem un mēģina novilkt robežu starp šiem diviem cilvēku raksturojošiem lielumiem. Proti, kur beidzas imidžs, un kur sākas stils?

Tests . Kā uzlabot savu intīmo dzīvi? Nikolajs Naricins
Mūsdienās kā sievietēm, tā vīriešiem aizvien vairāk nostiprinās tendence dzīvot vienam. Tas nozīmē, ka arī seksuālajā dzīvē nav viena pastāvīga partnera, bet ir īslaicīgas aizraušanās un bieža seksa partneru maiņa. Tomēr, neskatoties uz to, sekss bieži vien nesniedz apmierinājumu. Varbūt tas ir tādēļ, ka cilvēks ar seksa palīdzību cenšas kompensēt pavisam citu izjūtu trūkumu, tādu kā drošība un mīlestība, piederība un pašapliecināšanās. Protams, pastāv un vienmēr pastāvēs arī fizioloģiska vajadzība izlādēt uzkrājušos seksuālo enerģiju. Tas gan nenozīmē, ka tās visas nevar būt vienlaicīgi. Noteikti var! Tomēr kāda no tām dotajā brīdī dominē. Bez tam, laikam ejot, arī vajadzību proporcijas un dinamika var mainīties.

TOP 5 lietas, kas tevi visvairāk tracina!
Mani tracina, ka...