Psiholoģijas Pasaule - žurnāls personībām. kas ciena sevi un citus. žurnāls par psiholoģiju un cilvēku savstarpējām attiecībām

RAKSTI | PALĪDZĪBA | PAR MUMS | ABONĒŠANA | REKLĀMA

Pirms vasaras saulgriežiem...

Šobrīd galvenais motīvs ir atpūta! Jo esam to pelnījuši. Patiesi. Ceram, ka šo žurnāla numuru ieliksiet ceļasomā un dosities atvaļinājumā. Pārfrāzējot Jungu, var sacīt, ka vasarā nevar dzīvot pēc pavasara programmas un rudenī nevarēs – pēc vasaras. Citiem vārdiem, katram gadalaikam, katram darba un dzīves posmam ir savi resursi un iespējas, kas jātērē un jāizmanto gudri.

Ir skaidrs, ka mēs visi lielākā vai mazākā mērā esam nokļuvuši vāveres ritenī, kas it kā dzen uz priekšu un augšu bez mitas un apstājas. Tomēr pienāk brīdis, kad jāattopas un jāpalūkojas, vai tiešām tiekam uz priekšu un augšu? Ja, nē, tad varbūt ir vērts apstāties un padomāt? Ko man vajag patiesi, ko es vēlos no sirds un vai vispār mans dzīves un darba virziens ir pareizs? Varbūt mēs esam iestiguši garlaicībā, rutīnā un vienaldzībā? Varbūt slavas kārē vai žēlabās? Zaudējuši vitalitāti un saikni ar realitāti?
Mūsu tautas dižgars Rainis teicis – pastāvēs, kas mainīsies! Izvirzīsim jaunas prioritātes dzīvē – rediģēsim iesīkstējušos, neelastīgos priekšstatus, atteiksimies no gadu gaitā uzkrātā liekā, iztaisnosim muguru un... ļausimies iztēlei! Vasara tam ir tik piemērots laiks! Šī numura viesis Vera Batņa saka: „Ir jābūt drosmei lūkoties uz dzīvi caur tēliem, simboliem un zīmēm. Ja gribi zināt patiesību, tad lūkojies caur tēliem, un prāts nevarēs tevi apmuļķot.”
Un vēl, nebaidīsimies sev atzīt – to es vairs nespēju. Pretī taču vienmēr pastāv – to es spēju!

Lai iedvesmas pilna vasara! Tiksimies rudenī – ar jaunām iecerēm, jaunām idejām un jauniem risinājumiem!

Antra, Aija

NUMURA SATURS

Un vienmēr jau kaut kas ir bijis – pirms. Intervija ar smilšu spēļu terapeiti Veru Batņu. Sarunājās Aija Lilienfelde
„Es ticu, ka vislielākā balva, ko kāds man spēj sniegt, ir tas, ka mani redz, dzird, saprot un man pieskaras.
Vislielākā balva, ko es varu dāvāt citiem ir redzēt, dzirdēt, saprast viņus un pieskarties viņiem.”

/ Virdžīnija Satīra /

Bērnu pieturas jūnijā. „Dūjas” un „Nāc līdzās!”. Aija Lilienfelde
Jūnija mēnesi droši varam saukt par Bērnu mēnesi. Iemeslu tam daudz. Ir beidzies mācību gads. Ir sākušās vasaras brīvdienas. Bet šoreiz ne par to.

Šoreiz par Bērniem. Par Vecākiem, bet vairāk gan par viņu draugiem un atbalstītājiem: Mārtiņa fondu un tā izauklēto sapni „Dūjas” un Integratīvās mākslas festivālu „Nāc līdzās!”

Tā ir prāta spēle: „nomizot” lieko jeb kā iegūt atsakoties no naudas. Edgars Garosa
Ekonomiskie apstākļi ietekmē mūsu dzīvi – veidu, kā dzīvojam, pēc kā tiecamies, ko pieņemam kā pašu par sevi saprotamu un ko novērtējam, kad tā vairs nav. Skaidrs, ka arī naudas vērtību novērtējam tad, kad tās ir mazāk. Par naudu domājam kā par mūsu iespējām. Neatsakāmies no papildus peļņas un no naudas šķiramies ne labprāt. Šoreiz parunāsim par tām iespējām, kuras rodas, ja no naudas atsakāmies brīvprātīgi. Nu un, ka nav? Par to, ko var gūt atsakoties.

Dovnšiftings ir bēgšana no realitātes. Laila Kļaviņa
Vēlme aizbēgt no realitātes ir sastopama vienmēr un vai ik katrā no mums. Bet īpaši tas ir divos gadījumos. Pirmkārt, tad, ja realitāte ir tik labvēlīga, ka aizejot no tās, mēs neizjūtam nekādas problēmas. Piemēram, kad vecāki ir apņēmušies un aprūpē savus bērnus gandrīz vai līdz pensijai – bērni var atļauties sev dažādas izklaides, arī ekstremālu un piedzīvojumiem bagātu dzīvesveidu (kā miljonu mantiniece Parisa Hiltone realitātes šovā “Bagātnieces laukos”). Otrkārt, cilvēks vēlas pamest realitāti, ja tā ir kļuvusi patiešām nepanesama, smaga, sāpīga vai pat draudīga. Saistībā ar krīzi, šobrīd tieši šis motīvs ir vadošais. Vieni vienkārši cenšas izslēgt skarbo realitāti, piemēram, “ienirstot” virtuālajā pasaulē. Citi pamet visu un aizbrauc, kur acis rāda, cerībā, ka kādu laiku izdzīvos no iekrājumiem. Vai tas ir optimāli? Diezin vai. Jo, lai kā tu arī necenstos aizbēgt no dzīves, tā tomēr neapstājas. Izbēgt no grūtībām krīzes apstākļos var īslaicīgi, taču ilglaicīgi – ja vien tā nav dzīves filosofija, piemēram, dzīvot kā dabas bērnam, atteikties no sintētiskā komforta par labu apkārtējai videi, nākamajām paaudzēm – ne pārāk produktīvi. Krīzes radītās grūtības un problēmas ir jārisina un daudzkārt tieši krīzes apstākļi arī piespiež to izdarīt produktīvāk. Piemēram, izlasīt pāris grāmatas, kas sniedz jaunas zināšanas savā jomā, lai kolēģis neaizsteigtos priekšā vai uzrakstīt kādu projektu, jo zināšanu tam pietiek u. tmldz.

Mūsdienu sabiedrība atsakās pieaugt, novecot un mirt. Antra Krasnā
40-gadnieks džinsos uz skrituļdēļa. 30-gadīga sieviete ar plīša lācīti pie mugursomas... Lieli bērni vai nepieauguši pieaugušie ir pēdējās desmitgadēs uzkrītoša tendence. Tas izpaužas ne tikai ģērbšanās stilā vai uzvedībā. Arī sievietes un vīrieša sociālo lomu šobrīd vismazāk nosaka viņu bioloģiskais vecums, kas var būt arī nedaudz mulsinoši. Mēģināsim noskaidrot, ko nozīmē nepieaugt un nenovecot mūsdienās. Parunāsim par tā saucamajiem kidaltiem, proti, cilvēkiem, kas sev zināmu iemeslu dēļ atsakās pieaugt un par pieaugušajiem, kas nevēlas novecot.

Motīvs – slava. Lelde Krasnā
- Kas tu, bērniņ, gribi būt, kad izaugsi liels?
- Slavens.
- Kas slavens? Vai ārsts, dziedātājs?
- Vienkārši slavens.

Nauda un vara ir motivātori, kas iet roku rokā, taču lielai daļai pasaules iedzīvotāju ambīcijas neaprobežojas ar darbu birojā tepat blakus mājā. Viņi grib ienākt telpā un sadzirdēt, kā apklust sarunas un simtiem acu pāri raugās viņu virzienā. Lai arī kāds tam nebūtu iemesls.

Ko mēs, eiropieši, lasām? Lelde Krasnā
Filosofs, politiķis, zinātnieks sers Frānsiss Bēkons 1605. gadā sacījis „Dažas grāmatas ir domātas, lai tās degustētu, citas – lai tās aprītu, bet tikai pāris grāmatas – lai tās košļātu un sagremotu.” Ko mēs, eiropieši, ēdam, tas ir, lasām? Labs atskaites punkts ir dažādi topi jeb lasītāko, pirktāko grāmatu saraksti. Par topu absolūto objektivitāti var šaubīties, taču par tendencēm tie liecina. Papētīsim, ko lasām un kādas grāmatas bijušas bestselleru jeb labāk pārdoto godā Eiropā 2009. gadā. Lūkosimies Eiropas kontekstā, tādēļ mūsu uzmanība pievērsta lasītākajai tulkotajai literatūrai.

Kas ir EuroPsy Sertifikāts Psiholoģijā
EuroPsy Sertifikāts Psiholoģijā (EuroPsy) ir psihologu izglītības un apmācības standarts, kas nosaka kvalitātes līmeni un normu, par ko vienojušās Eiropas Psihologu Asociāciju Federācijas (EFPA) Biedru Apvienības.

„Cilvēciskā mērvienība”. Atskats uz Rīgas Geštalta Institūta 9. konferenci. Marika Dukaļska, Jana Kisika
Šogad 9. – 11. aprīlī Rīgas Kongresu Namā durvis vēra 9. Rīgas Geštalta Institūta (RGI) organizētā konference „Cilvēciskā mērvienība”. Tā bija veltīta 20. gadsimta domātājam Martinam Heidegeram (1889-1976) un viņa filozofijai.

Brīvs no autiņbiksītēm! Bērna dabiskas higiēnas smalkā gudrība. Antra Krasnā
Zigmunds Freids savulaik norādīja, ka autiņbiksīšu ieviešana ienesīs izmaiņas cilvēka psiholoģijā. Speciālisti šobrīd aizvien vairāk sāk pievērst uzmanību t. s. pamperu paaudzei. Šajā jomā tiek veikti pētījumi – gan par to, kā autiņbiksītes ietekmē bērna stāju un gaitu, gan par to, kādu iespaidu pamperi jeb t. s. siltumnīcas efekts var atstāt uz zēna – topošā vīrieša – potenci un kā nekontrolēta dabisko vajadzību nokārtošana ietekmē bērna rakstura veidošanos. Protams, par šo tēmu var spekulēt, jo longitudinālu pētījumu pagaidām ir visai maz, taču savu dabisko vajadzību kārtošana autiņbiksītēs, dažkārt pat līdz par piecu gadu vecumam, noteikti ienes koerekcijas bērna personības attīstībā.

Kā būt? Kādam būt? Pusaudža socializācija sabiedrībā. Aelita Vītiņa
Dzīvē cilvēkam ir divas nopietnas problēmas: noteikt savu vietu vai nozīmi apkārtējā pasaulē un atrast dzīves jēgu, savas eksistences mērķi. Šie jautājumi bieži vien nav pa spēkam pieaugušam un ne katrs pieaugušais tos sev uzdod. Tādēļ vēl jo svarīgāk ir zināt, kas pusaudzim rūp, ienākot pieaugušo sabiedrībā un palīdzēt saskatīt to, kas viņu gaida nākotnē. Rakstā aplūkotas pusaudžu socializācijas problēmas.

Kā nenovērtēt sevi par zemu vai augstu? Pašvērtējums. Antra Krasnā
Viņam ir zems pašvērtējums – visas nelaimes no tā! Oho, viņai nu gan ir augsts pašvērtējums! Iedomājusies no sevis nezin ko! Man ar to pašvērtējumu ir tā, kā ir – tā dažkārt nopūšoties sakām.
Kas ir pašvērtējums, kā tas veidojas un cik nozīmīgs tas ir katram? Droši vien ir vērts uzzināt dažas patiesības. Kaut vai tāpēc, lai iepazītu sevi dziļāk, izzinātu savas iespējas un vietu līdzās citiem cilvēkiem. Bet varbūt arī, lai atteiktos no dažiem stereotipiem, piemēram, augsts pašvērtējums it visā – tas ir labi!

Vēl viena iespēja izlīgt ar cilvēkiem. Izlīguma sanāksme. Aija Lilienfelde
Izlīgums jau ilgāku laiku ir arī juridisks termins, saistīts ar tieslietām, precīzāk, ar noziedzīgiem nodarījumiem, kad tiek organizēts un vadīts izlīgums ar starpnieku palīdzību, starp personu, kura izdarījusi noziedzīgo nodarījumu un cietušo. Tāpēc šajā rakstā, kas tapis pateicoties Valsts probācijas dienesta Izlīguma nodaļas vadītājai Diānai Ziediņai un Jūrmalas teritoriālās struktūrvienības vadītājai Kristīnei Bricei, par izlīgumu, izlīguma sanāksmēm.

Ciešanas kā darbarīks. “Psiholoģiskie kuponi”. Aelita Vītiņa
“Daži cilvēki katru vakaru pirms miega pārcilā savus aizvainojumus, apvainojumus, ko kāds izteicis… Cilvēkiem dažkārt patīk demonstrēt citiem savu sāpju, nelaimju un pāridarījumu kolekciju un salīdzināt to ar citiem – kuram to vairāk vai mazāk.” "

/ Ēriks Berns. “Spēles, ko spēlē cilvēki. Cilvēku attiecību psiholoģija”/

Interesants raksts par “nelaimju un pārdzīvoti iespaidu kolekcionāriem”, to stratēģijām citu cilvēku psiholoģiskai ietekmēšanai un pašsagraušanai.

Kāpēc sapnī vajā murgi? Rita Stalbo
“Cik atceros, tiesa ļoti sen, jūsu žurnālā bija raksti arī par sapņiem. Ļoti ilgu laiku par tiem nekas vairs netiek rakstīts. Vai nedrīkst vai arī jūs apzināti ignorējat šo tēmu? Katrā ziņā man tā ir ļoti aktuāla… Nakts murgi “iedzen” mani aukstos sviedros. Tie sabojā man garastāvokli visai turpmākajai dienai. Tie vajā mani līdz pat tam, ka es baidos iemigt…”- tā raksta kāda lasītāja.
Sapņi nav aizliegta tēma, gluži pretēji – tā ir ļoti interesanta un mūsdienu cilvēkam arī aktuāla tēma. Diemžēl psihologu un psihoterapeitu vidū Latvijā šī prakse – darbs ar sapņiem – tiek praktizēta samērā reti. Izņēmums varbūt ir geštaltterapija, kas sapni aplūko kā cilvēka esamības formu.
Redakcijā šī vēstule nav vienīgā, tādēļ šajā rubrikā apkopotas dažas atbildes uz lasītāju jautājumiem par nakts murgiem, sapņiem un arī “sapņotāju” grupām.

Vai Jūs krācat? Informācija sagatavota sadarbībā ar „Miega slimību centru”
Krākšana ir nopietnas slimības – obstruktīvas miega apnojas – simptoms. Krākšana var būt simptoms nopietnai medicīniskai problēmai, ko sauc par obstruktīvas miega apnojas sindromu (OMAS) un kas skar līdz pat 4 % vidēja vecuma pieaugušu cilvēku. Tā ir saslimšana, kas rada daļēju elpošanas ceļu nosprostošanos miegā un izraisa skaļu krākšanu, biežas elpošanas apstāšanās (apnojas) epizodes, skābekļa koncentrācijas pazemināšanos asinīs un biežas pamošanās, kas pašam pacientam parasti paliek nepamanītas.

Altruisms pret pašsaglabāšanās instinktu. Rita Stalbo
Iztēlojies savu ceļojumu ar kuģi. Te pēkšņi spēji pamosties nakts vidū no nesaprotamiem trokšņiem. Saproti, ka kuģis ir sasvēries. Noliktas pie zemes, pēdas sajūt stindzinošu ūdeni. Kas notiek?!?

Kādus sevi redz mūsdienu vīrieši? Rita Stalbo
Internacionālas komandas zinātnieki psiholoģijas doktores Džūlijas Heimanes (Julia Heiman) vadībā ir veikuši apjomīgu aptauju vairākās pasaules valstīs: Vācijā, ASV, Lielbritānijā, Spānijā, Brazīlijā. Meksikā, Itālijā un Francijā un secinājuši, ka... ir laiks mainīt stereotipus par vīriešiem. Kopumā tika aptaujāti gandrīz 28 tūkstoši dažādu sociālo slāņu un profesiju pārstāvji. Aptaujas dalībnieki uzskata, ka būt vīrišķīgam, nozīmē būt veselam, būt labam tēvam un uzticamam vīram, kā arī veidot un uzturēt atklātas attiecības ar partneri.

Jauni sasniegumi, jaunas iespējas. Alise Šteinfelde
Rakstā autore sniegusi ieskatu vairākos zinātnisko atklājumos. Tā, piemēram, kas attīsta un uzlabo cilvēka prāta spējas, kāda ir antidepresantu lietošanas efektivitāte dažādiem pacientiem un kā izārstēt fobiju bez zālēm. Ir aplūkots pētījums par jaunu ļaundabīgā audzēja recidīvu diagnosticēšanas veidu un pētījuma dati par divu veidu transplantāciju pie leikozēm – asins cilmes šūnu un kaulu smadzeņu transplantāciju. Ne mazāk interesanta – pat sensacionāla – ir ziņa par gēnu, kas rada sievieti.

Ūdens – tā ir dzīvība! Rita Stalbo
Ūdens – tā ir dzīvība! Tas zināms visiem un nekādi pierādījumi tam nav nepieciešami. Lai gan ūdens, tāpat kā minerālvielas, nav enerģijas avots un pārtikas produkts, tā loma mūsu organisma dzīvības norisēs ir ārkārtīgi svarīga. Rakstā zināmas un mazāk zināmas lietas par šo dzīvības eliksīru – ūdeni. Lasiet un dzeriet veseli!

„Šnobela” prēmijas
Zinātnes lauciņš ir pilns pārsteidzošu atklājumu – gan civilizācijas evolūciju veicinošu, gan norises reflektējošu vai vienkārši atspoguļojošu. Bet ir arī jautri un humoristiski atklājumi, kas patiesi nevienam neko sliktu nedara... Bet vai dara ko labu – par to gan jāaizdomājas?! 2009. gadā par visai oriģināliem atklājumiem un eksperimentiem „Antinobela” prēmiju ir saņēmuši vairāki zinātnieki. Tā tika pasniegta pagājušā gada oktobrī Hārvarda universitātē.