Psiholoģijas Pasaule - žurnāls personībām. kas ciena sevi un citus. žurnāls par psiholoģiju un cilvēku savstarpējām attiecībām

RAKSTI | PALĪDZĪBA | PAR MUMS | ABONĒŠANA | REKLĀMA

Kad saule caur lāstekām uzrunā...

„Uz ko tu palūkojies vispirms, kad no rīta atver acis vai pieej pie loga?” – tā, domājot, stāstot un rakstot, jautā mūsu šī numura viesis Guna Svence. Patiešam – vai tā ir vēl aizvien dziļā ziema aiz loga, vai varbūt pirmie pavasara vēstneši – uzziedējušās narcises – uz palodzes? Tātad jautājums ir par tavu pasaules redzējumu, attieksmi pret lietām un parādībām. Arī pret cilvēkiem.

Šis žurnāla numurs uzdos šo jautājumu un sniegs arī atbildes – kā vieglāk, gaišāk un pozitīvāk redzēt un saskatīt labo sev apkārt. Kā priecāties par dzīvi un mācīties mīlēt sevi un līdzcilvēkus. Numura tēmas ļaus aizdomāties par katra paša iekšējiem resursiem jebkurā vecumā un par to, kā šos resursus atrast, attīstīt un saprātīgi tērēt. Numura atslēgas vārdi – pozitīvā psiholoģija, pozitīva domāšana, laimīguma rituāli, dzīves ritmi, iekšējais rimtums un spēja vienkārši būt... Ja vēlaties, – iemācītais optimisms!

„Rimtums ir lielākā „inovācija”, kas šai aktīvajai sabiedrībai visvairāk nepieciešams. Tas ir tas, ko cilvēks vispār nav ilgu laiku apzinājies, pieņēmis – jauna izjūta” – sarunā ar mums atzīst Igeta Gaiķe.

Atklāsim un apgūsim šīs izjūtas!

Antra

NUMURA SATURS

Laimīguma rituāls
„Uz ko tu palūkojies vispirms, kad no rīta atver acis vai pieej pie loga? Kāda ir tava realitāte? Vai raugies uz dārzu vai debesīm, kur putns lido, vai uz nokaltušo lapu aiz loga vai sabristu zeķi kaktā? Kāds ir tavs uztveres rakurss jeb leņķis, kā tu skaties uz lietām? Vai vairāk pozitīvi vai – negatīvi? Ja bieži esi nemierā ar sevi un pasauli, tad jāsāk pūlēties, lai mainītu savu realitāti, vismaz skatījumu leņķi un nesāktu bojāt veselību. Ja būsi iemācījies redzēt pozitīvo, skaisto, mīlošo, patīkamo, attīstošo, veldzējošo, iemācīsies izmantot sevi un savu realitāti.”
/ Guna Svence /

Ar psiholoģijas doktori, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas Psiholoģijas fakultātes dekāni Gunu Svenci sarunājās Aija Lilienfelde.

Progresa ideja. Ne absolūta patiesība, bet pārdomas par „morālo klimatu”. Lelde Krasnā

Parunāsim par progresu. Jo mums taču patīk runāt, rakstīt, ziņot par progresu. Par katru jaunu jautājumu un katru rastu atbildi uz to. Par to, kas it kā dzen pasauli un ikvienu indivīdu uz priekšu un tik uz augšu. Pasaulē visos laikos ir valdījusi tieksme pēc ideālā, lai mēs visi reiz varētu vadīt savas laimīgās un jaukās dienas šeit uz zemes un pasaule kļūtu labāka vieta. Ticība progresam vienmēr bijusi ticība nākotnei. Cik tālu esam progresējuši – visi kopā un pa vienam? Tieši šādu jautājumu aktualizē autore, jo dažkārt ir jāsāk domāt, vai mūsdienu informācijas un zināšanu sabiedrībā vārdu „progresīvs” lietojam vietā.

Radošums un spontanitāte – arī skolā tas ir iespējams! Igeta Gaiķe
Skolēniem skola ir kā otrās mājas, kurā viņi pavada lielu daļu savas dzīves. Tas ir tāpat kā pieaugušie iet uz darbu. Blakus jaunajam cilvēkam atrodas skolotājs, kurš diendienā pieskaras sava audzēkņa dvēselei.
Igeta Gaiķe jau vairāk nekā 20 gadu ir skolotāja, māca mūziku. Strādājusi gan vispārizglītojošajā skolā, gan vada savu privāto mūzikas studiju. Autore dalās savās atziņās un pieredzē darbā ar bērniem un atklāj, cik liela nozīme ir mācīt ne tikai priekšmetu, bet arī cilvēciskās attiecības, palīdzēt bērniem izzināt jūtu pasauli, atklāt un attīstīt katrā esošo radošumu un spontanitāti.

Miera traucētāji. Antra Krasnā

Ar nemierīgiem, pārmēru aktīviem bērniem ir nācies sastapties vai ikvienam. Daži tos atpazīst skolas biedros, citi – paziņu ģimenē, trešie – savā bērnā. Pieaugušajiem ar viņiem ir neiedomājami grūti, jo šādi „mūžīgie dzinēji” paņem ļoti daudz enerģijas un spēka. Viņi nespēj koncentrēties kaut kam vienam ilgstoši, vienlaicīgi aizraujas ar vairākām lietām, neko nepadara līdz galam. Bez tam, viņi mēdz būt arī agresīvi – nu īsti provokatori! Rakstā tiek aplūkoti divi aspekti – kā šo fenomenu aplūko neirologi un psihiatri, kas bērnu uzmanības deficītu un uzvedības traucējumus ierindo slimību kategorijā un kāds viedoklis par to ir psihologiem.

Saskarsmes principi kontaktējoties ar agresīviem bērniem un pusaudžiem. Jurita Smiltiņa
Autore dalās savās pārdomās par agresīvu bērnu uzvedību, uz ko viņu pamudinājušas sarunas ar vecākiem. Īpaši māmiņas un vecmāmiņas bieži ir noraizējušās: vai bērns nav pārāk agresīvs? Kāpēc bērnam ir dažādas agresīvas tieksmes, ja tās ģimenē netiek atbalstītas? Kas notiks ar bērna uzvedību vēlāk, ja jau agros gados viņš ir tik agresīvs? Bieži vecāku uztraukuma pamatā ir neziņa, kā īsti rīkoties – kad un kā reaģēt uz bērna agresīvu uzvedību, rīcību? Rakstā sniegti konkrēti ieteikumi un padomi par pieaugušā saskarsmes principiem ar agresīvu bērnu.

Viens un vienīgais bērns ģimenē. Rita Stalbo
Kā ir būt vienīgajam bērnam ģimenē? Ja vēlaties zināt, nejautājiet to viņa vecākiem, pajautājiet pašam bērnam! Pieredzes ir dažādas, citi ļoti labprāt būtu vēlējušies brāli vai māsu, citi gluži lieliski jutušies kā vienīgie. Daudzkārt situācija, kad ģimenē ir tikai viens bērniņš, ne vienmēr ir tikai brīvprātīga izvēle, bet arīdzan apstākļu diktēta. Kā tad ir labāk – viens vai vairāki? Grāmatas „Tava vienīgā bērna nākotne” autors, psihologs Karls Pikhards („The Future of Your Only Child”, Carl Pickhardt, PhD.) uzskata – audzināt vienu bērniņu ir tikpat labi, cik vairākus. Tas vispār nevar būt strīdus jautājums vai pārmetumu iemesls. Ir vienlīdz labi būt gan vienīgajam bērniņam ģimenē, gan vienam no trim. Runāt un diskutēt varam vien par to, ka patiešām pastāv zināmas atšķirības, kā pasauli skata bērni, ja viņi ir vienīgie, vai ja viņi aug kopā ar brāļiem un māsām. Rakstā autore aplūko mītus un patiesību par vienīgo bērnu ģimenē, kā arī sniedz ieskatu speciālistu viedokļos un padomos, kā viņu audzināt.

Vai psihologs un psihoterapeits ietekmē likteni? Antra Krasnā
Pagājušā gada nogalē, atsaucoties uz publicēto rakstu “Izprast sava likteņa likumus”
(Psiholoģijas Pasaule, 2009/3), redakcija saņēma daudz vēstuļu, kas vienā vai citā veidā bija saistītas ar tēmu “liktenis”. Žurnāla veidotāji guva daudz labu personisku un profesionālu atziņu, bet no rakstītā izrietēja arī uzskats, proti, psihologs-konsultants un psihoterapeits iejaucas cilvēku likteņos un koriģē tos. “Šāds speciālists piekļūst cilvēka esības vissvētākajai vietai – dvēselei – un tad sāk tur visu izkārtot pēc saviem ieskatiem, mainīt klienta pieņēmumus, ietekmēt un virzīt noteiktus uzskatus un pat “ielikt” jaunas vērtības” – raksta kāds lasītājs.
Apkopojot iesūtītās vēstules, aktualizējās divi jautājumi – vai psihologs un psihoterapeits var tieši ietekmēt klienta likteni? Un otrs – kas nosaka cilvēka likteni? Rakstā meklētas atbildes uz šiem jautājumiem.

Psihoterapeits tuvplānā. Saruna ar Igetu Gaiķi
Igeta Gaiķe ir liepājniece, pēc aicinājuma pedagoģe, ieguvusi maģistra grādu mūzikā Latvijas Mūzikas akadēmijā un psihodrāmas un grupu psihoterapijas asistenta izglītību Latvijas Moreno institūtā. Igetas dzīvē šīs trīs profesionālās jomas ir savijušās un līdzsvaro viena otru, tā iekšēji bagātinot ne tikai viņu pašu, bet arī daudzus no tiem, kuriem izdevies ar viņu tikties. Intervijā Igeta atklājas kā interesanta personība, pārliecinoša psihodramatiste, talantīga mūziķe un laimīga sieviete.

Psiholoģiskā atbalsta grupas. Pieredze darbā ar ilgstošiem bezdarbniekiem. Olga Vlasenko
Rakstā autore Olga Vlasenko dalās pieredzē par šobrīd ļoti aktuālu tēmu – kā palīdzēt ilgstošiem bezdarbniekiem saglabāt personības iekšējo stabilitāti, veselumu un kā vienlaicīgi atrast spēku meklēt un noturēties darbā. Raksts noderīgs kā profesionāļiem, tā arī cilvēkiem, kuri baidās vai nav motivēti saņemt psihologa palīdzību. Tāpat rakstā sniegts ieskats, kā saturiski un arī pēc formas ir mainījies psiholoģiskā atbalsta grupu darbs pēdējo gadu laikā.

Nāve kā psiholoģisks fenomens. Nobeigums. Elīna Eihmane
Numurā aplūkotās tēmas: “Reliģijas un filozofisko sistēmu zudums mūsdienu pasaulē”; “Miršanas un nāves psiholoģiskie aspekti mūsdienās”; “Diskusija par nāves kulta alternatīvām”.

Kautrīgie un introvertie. Aelita Vītiņa
Vai introversija un kautrīgums ir viens un tas pats? Psihologs, kautrīguma fenomena pētnieks Džonatans Čīks (Jonathan Cheek) sacījis, ka tas atkarīgs no tā, kam šo jautājumu uzdod. Populāri ir domāt, ka tas ir viens un tas pats, taču arī psihologi reizēm nevar vienoties. Ir daudz empīrisku pieradījumu tam, ka komunikācija ar apkārtējiem un sociālie kontakti cilvēku „uztur pie dzīvības”, bet vientulība un sabiedrisko aktivitāšu trūkums sekmē garīgu spriedzi, slimību attīstību. Kautrīgie un introvertie, šķietami, paši meklē nošķirtību. Šoreiz par to, kā ir dzīvot klusu dzīvi šai skaļajā pasaulē.

Kādēļ mums tā patīk nosodīt? Antra Krasnā
Cilvēks ir tā iekārtots, ka ikvienu vērtējumu, vēl jo vairāk nosodījumu viņš uztver ar dvēseliskām trīsām, jo īpaši, ja tas skar viņu personīgi. Katrā gadījumā tā ir dabiska pirmā reakcija. Pēc tam mēs varam apdomāt, vai citu cilvēku spriedumi mums ir pieņemami, pamatoti un pareizi vai nē. Taču šī sākotnējā cilvēciskā ievainojamība ir pazīstama katram. Un tomēr, zinot to, mēs dedzīgi cenšamies otru aizskart, aizvainot. Aizvainot personīgi, publiski, izsmalcināti un dažkārt pat ciniski. Bet varbūt tieši tādēļ arī to darām? – jautā autore. Rakstā aplūkoti cilvēku tipi – kādi visbiežāk mēdz būt soģi, kā arī nosodījuma biežākie iemesli un tendences sabiedrībā.

Vienkārši par ikdienišķo. Rita Stalbo
Vienkārši par ikdienišķo. Vai mēdzat samelot par savu pirkumu cenu? Lasiet un padomajiet!

Konfliktu risināšana – vai nevar vienkārši nosūtīt e-pastu? Rita Stalbo

E-pasts, teksta īsziņas, čats ir fantastiski instrumenti, kas ļauj komunicēt ar citiem „darbu apvienošanas kārtībā” – tu vari, piemēram, pusdienot un rakstīt ziņu. Daudzkārt, kā šādas komunikācijas lielākais mīnuss tiek minēts fakts, ka tu parasti neredzi otru cilvēku, kad sarunājies ar viņu. Nevari novērot viņa reakciju, neverbālo komunikāciju, nevari ieskatīties acīs. Taču, iespējams, tieši tādēļ mēs labprātāk izmantotu elektroniskos medijus, lai risinātu kādu konfliktu vai nepatīkamu jautājumu. Vai es vienkārši nevaru nosūtīt e-pastu? Lai paziņotu, ka aizeju no darba, vai, lai atlaistu kādu citu, lai pateiktu, ka gribu šķirties vai, lai beidzot pateiktu visu, ko domāju par kolēģi?
Autore atklāj, kad tieši e-pasta sūtīšana ir piemērots veids kā komunicēt konfliktsituācijā.

Novecot skaisti. Aelita Vītiņa
Vecums – tas arī ir dzīves laiks, un tas arī mēdz būt skaists. Gudrs cilvēks zina, ka dzīve pārvēršas nebeidzamā bēdu un izmisuma mirkļu sērijā, ja vien pats ļauj sev to tā izjust. Bet dzīve var būt arī apmierinājuma un prieka mirkļu virknējums, ja vien cilvēks ir apņēmības pilns tos izdzīvot. Kāds gudrais ir teicis: „Ja tev ir alternatīva, tad novecot iespējams ar prieku...” Taču, ja alternatīvas nav? Ja cilvēks no dienas dienā ir norūpējies par savu un sava organisma funkcionēšanu? Veselībai – kā fiziskai, tā garīgai – nav nekā bīstamāka par „ieciklēšanos” vienīgi uz to. Veselam ir jācenšas būt, nevis jācenšas par to domāt.
Autore palūkojas, kur slēpjas šī gudrība, kas ir skaistas novecošanas pamatā, un kādas ir papildus alternatīvas, lai šo laiku padarītu piepildītāku un krāšņāku.

Jauna seja. Rita Stalbo
2009. gada nogalē Lielbritānijā kādai Londonas iedzīvotājai pirmo reizi pasaulē tika veikta kosmētiska sejas operācija – sejas ādas izlīdzināšana – ar cilmes šūnām (Daily Mail).

Ko darīt ar 8. martu? Nikolajs Naricins
Pret 8. martu attiecamies dažādi. Dažiem šķiet, ka tie ir brīnišškīgi svēti, cits nopūšas – nav nekā sliktāka par šo dienu, tā vispār varētu nebūt. Vēl citi runā par nevienlīdzību. Lūk, vienu dienu gadā sieviete ir cilvēks, pārējās vien “cilvēka” draugs…Katrā gadījumā šie svētki no svinamo dienu saraksta nav izsvītroti un līdz ar to daudziem atkal nāksies palauzīt galvu: kā pārsteigt savu mīļoto draudzeni, sievu, māsu, māti, kolēģi? Šis tests jums palīdzēs noorientēties, ko un kā labāk darīt
8. martā – tā, lai viss noritētu bez nejaušiem vai skumjiem starpgadījumiem. Saprotams, ka tests ir garastāvokļa uzlabošanai, tomēr te noteikti atradīsiet arī kādu domugraudu. Labā jokā dažkārt ir vairāk patiesības nekā sliktā puspatiesībā. Lai visiem izdodas!

Ikdienai, svētkiem, dzīvei un iedvesmai!
Ko vēlas sieviete, to vēlas Dievs.
/ Franču gudrība /

Dziesma kļūst par dziesmu, ja to dzied.
Sieviete kļūst par sievieti, ja viņu mīl.
/ Gonkuri /